2007. gada 3. jūlijā Krimuldā, Siguldā un Turaidā viesojās grāfs Vilhelms Līvens, rakstniece Astrīda Beināre un Pēteris Simsons ar kundzi. No rīta viesi kopā ar Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni apmeklēja Krimuldas baznīcu un Kaupo piemiņas vietu.
Astoņus simtus gadu Līvenu dzimta ir saistīta ar mūsu novadu, jo tiek uzskatīts, ka tās aizsākums ir saistīts ar Turaidas līvu valdnieku Kaupo. Līvenu dzimta laika gaitā ir krietni sazarojusies. Grāfi, baroni un firsti Līveni ir bijuši ievērojami muižnieki, sabiedriski darbinieki, politiķi, militārpersonas. Krimuldas pilsmuižu no 1817.gada līdz 1920.gadam bija firstu Līvenu īpašums. Vilhelms Līvens ar lielu interesi apskatīja Krimuldas muižu.
Pēc Krimuldas apmeklējuma Vilhelms Līvens devās uz Siguldu, kur tikās ar pašvaldības pārstāvjiem. Piesātinātās dienas noslēgumā Līvena kungs apmeklēja Turaidas muzejrezervātu, kur Dainu kalnā viesi priecēja ne tikai Induļa Rankas skulptūras un Turaidas viduslaiku pils, bet arī mūsu prezidentes astoņu gadu darbam veltītā ziedu kompozīcija.
Vilhelms Līvens ir ļoti enerģisks un elegants kungs, un gadu nasta nav mazinājusi viņa dzīves sparu un interesi par dzīvi. Būdams senas muižnieku dzimtas Līvenu pēctecis, Vilhelms Līvens pieredzējis bagātu, bet nebūt vieglu mūžu. Viņa ģimene no Latvijas izceļoja uz Vāciju pēc Pirmā pasaules kara. Kādreizējā senču bagātība pilnībā zuda Otrā pasaules kara laikā. Vilhelms Līvens tika iesaukts armijā, un vairākus gadus viņš pavadīja sabiedroto gūstā Ēģiptē. Pēc kara viņam nebija iespējas iegūt augstāko izglītību, jo vajadzēja pelnīt dienišķo iztiku - to viņš darīja gan Volkswagen koncernā Volfsburgas pilsētā, gan pašizveidotajā kokaudzētavā. Pateicoties smagam darbam un uzņēmībai, Līvenu ģimene atkal ieguva vērā ņemamu turību. Vilhelms Līvens aktīvi darbojās vietējā Vofsburgas pašvaldībā un sabiedriskajās aktivitātēs. Pilsētā viņš tiek dēvēts pat par Volfsburgas „garīgo tēvu”. Vilhelmu Līvenu rakstniece Astrīda Beināre sauc par savu sargeņģeli un palīgu īpaši laikā, kad vācu valodā tika tulkota un izdota viņas grāmata „Kaupo un svētais grāls”.
Informāciju sagatavoja
Pētniecības un ekspozīciju
nodaļas galvenā speciāliste
Vija Stikāne