Līdz ar pavasara atnākšanu pļavās un rudenī nenokoptajos laukos ir sākuši darboties kūlas dedzinātāji. Kūlas un pērnās zāles dedzinātāju skaits ar katru gadu pieaug.
Pērnās zāles dedzināšanas laikā sadeg ne tikai dzīvā radība, kas tuvojoties pavasarim kļūst aktīva, bet cieš arī cilvēki, viņu saimniecības ēkas, mājas un mežs. Gruzdošās zāles izraisītie kodīgie dūmi spēcīgi piesārņo gaisu. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās, jo uguns kļūst nekontrolējama.
Argumenti par apkārtnes un lauku sakopšanu neatbilst patiesībai, jo garie, pērno nezāļu stublāji nesadeg, bet augsnē samazinās barības vielu daudzums un auglība, jo radušos pelnu vērtība ir niecīga. Zemes īpašniekiem svarīga ir informācija, ka Lauku atbalsta dienests veiks maksājumu samazinājumu lauksaimniecības zemes apsaimniekotājiem, kuru laukos būs dedzināta pērnā zāle.

Katrs zemes īpašnieks vai lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo, arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu viņa īpašumā ir izdarījis kāds cits. Tāpēc īpašniekiem pašiem jāpievērš uzmanība sava īpašuma uzraudzībai, lai citu personu dēļ nerastos kaitējums jums. Gadījumos, ja ugunsgrēks ir postošs, kūlas dedzinātājiem var piemērot kriminālatbildību par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, vai šo darbību veikšanu aiz neuzmanības. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām - līdz 1000 latiem, par VUGD rīkojumu nepildīšanu - atbilstoši līdz 150 un 3000 latiem.
Pēdējos piecos gados Latvijā kopumā bijuši 14 tūkstoši kūlas ugunsgrēku, to dēļ miruši 20 un smagi cietuši 19 cilvēki, nodegušas 1300 ēkas un kopējie materiālie zaudējumi ir apmēram 260 tūkstoši latu.