Augsta līmeņa sarunas vairāk nekā divu nedēļu garumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klimata pārmaiņu konferencē – COP28 – ir noslēgušās. Par vairākiem ieilgušiem un jutīgiem jautājumiem pirmo reizi vēsturē panākts progress, skaidra virzība un politiska vienošanās. COP28 sarunu laikā valstu līderi apņēmušies atjaunīgo enerģiju globālā līmenī trīskāršot, bet energoefektivitātes uzlabojumus – dubultot. Kā COP28 sarunu rezultāti ietekmēs turpmāk Latvijas tautsaimniecības attīstību?
COP28 ietvaros notika pirmais novērtējums attiecībā uz pasaules valstu virzību klimata mērķu sasniegšanā, kas noslēdzās ar gala izvērtējumu. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu šādu starptautiskā stāvokļa novērtējumu veic ik pēc pieciem gadiem. Mērķis ir stiprināt visu iesaistīto pušu nacionālos sniegumus un starptautisko sadarbību. Pēc gandrīz divu nedēļu intensīvām sarunām, š.g. 13. decembrī, iesaistītās puses vienojās par pirmā starptautiskā stāvokļa novērtējuma lēmuma tekstu.
Virzība uz mazāku fosilā kurināmā resursu izmantošanu
Pirmo reizi vēsturē starptautiskā novērtējuma lēmuma redakcijā iekļauta atsauce uz virzību “prom no fosilā kurināmā”. To plānots sasniegt, pakāpeniski atceļot subsīdijas fosilā kurināmā izmantošanai. Šajā novērtējuma lēmumā valstis tiek aicinātas veikt pasākumus, lai līdz 2030. gadam globālā mērogā trīskāršotu atjaunīgās enerģijas jaudas un divkāršotu energoefektivitātes uzlabojumus, kas ir attiecināms uz visu pasauli kopumā, nevis katru valsti individuāli.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Ceļā uz klimatam draudzīgu ekonomiku katra pasaules valsts ir atšķirīgos pagrieziena punktos – t.i. attīstības posmos. Latvija jau šobrīd enerģijas gala patēriņā izmanto 42% atjaunīgās elektroenerģijas, atrodoties 3.vietā Eiropā*. Latvija savā ceļa kartē enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā noteikusi palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 57%. Attiecīgi jau šobrīd Latvija ir viena no zaļākajam enerģijas ražotājvalstīm ar stingru pārliecību virzībā uz zaļās enerģijas eksportētājas valsts statusu Baltijā.”
Latvija atrodas mērenā klimata joslā, kas ļauj mums baudīt visus četrus gadalaikus, taču vienlaikus auksta ziemas sezona nereti ilgst līdz pat septiņiem mēnešiem, kad siltumenerģijas patēriņš Latvijā mājokļu apkurei ir ļoti liels. Attiecīgi ēku sektors ir viens no izaicinošākajiem sektoriem, kam ir liels potenciāls energoefektivitātes uzlabojumiem, tāpat kā lauksaimniecības sektoram un industriāliem procesiem. Vairākus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai nozarēs esam paredzējuši Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna projektā.
“Kopumā Latvija COP28 sarunu panākumu vērtē kā labu, nostiprinot vienotu izpratni virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu. Valstu ekonomikas ir ļoti atšķirīgas, un katra no tām virzās dažādos attīstības tempos, tāpēc viedokļi par klimata mērķiem valstu vidū ir ļoti dažādi un, lai panāktu nelielu progresu sarunās, jāiegulda liels darbs,” uzsver K. Melnis.
Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES), kura saņem gan ekonomiskos labumus, gan vienlaikus uzņemas atbildību par ES politisko virzienu, tostarp, kas attiecas uz siltumnīcefektu gāzu emisiju (emisiju) samazināšanu ES par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu.
Katrai ES dalībvalstij noteiktais mērķis pret 2005. gadu ir atšķirīgs, ņemot vērā katras valsts iekšzemes kopprodukta vērtību. Latvijai emisiju samazināšanas mērķis tautsaimniecības nozarēs (transports, enerģētika, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana) ir 17 %, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, kamēr Igaunijā tas ir 24 %, bet Lietuvā –21 %. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija 2024.gada I pusgadā plāno nākt klajā ar klimata mērķi 2040. gadam, kurš, cita starpā, balstīsies arī uz starptautiskā novērtējuma rezultātiem.
Starptautiskajā arēnā jūtama arvien stingrāka apņemšanās uz klimata mērķu sasniegšanu
Novērtējumā minēts, ka šobrīd spēkā esošas valstu apņemšanās nav pietiekamas Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai. Tāpēc valstis tiek mudinātas savos nacionālajos devumos līdz 2025. gadam nākt klajā ar vērienīgākiem emisiju samazināšanas mērķiem, kas aptver visus tautsaimniecības sektorus un ir saskaņā ar plānoto ieceri ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C.
Latvija līdzvērtīgi tam, kā minēts novērtējuma ziņojumā atzīst, ka lēmumu pieņemšana klimata politikas veidošanā jānodrošina uz zinātnē balstītiem datiem. Novērtējuma izvērtējumā noteikts, ka globālās emisijas līdz 2030. gadam jāsamazina par 43 %, salīdzinot ar 2019. gada līmeni, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5°C.
COP28 sarunu ietvaros panākta arī nozīmīga vienošanās par jauna fonda izveidi klimata pārmaiņu radīto zaudējumu un postījumu mazināšanai. Proti, visas iesaistītās puses bija vienisprātis par jaunizveidotā fonda un tā finansēšanas kārtības ieviešanu praksē. Pirmo reizi vēsturē šāds lēmums pieņemts konferences pirmajā dienā.
Vienlaikus Latvija pievienojās virknei Apvienoto Arābu Emirātu virzītām deklarācijām – par klimatu un pārtikas drošību, enerģētikas jautājumiem, kā arī Ukrainas virzītai deklarācijai par kara ietekmi uz vidi. Šis dokuments pauž politisku apņemšanos un virzību, bet nav juridiski saistošs.
COP28 konference ir vērienīgākā pasaules mēroga sadarbības platforma klimata pārmaiņu jomā, un šoreiz tā vienuviet pulcēja ap 110 tūkst. dalībnieku no gandrīz 200 ANO Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pusēm, kā arī 170 pasaules valstu un/vai valdību vadītājus.
Papildu informācija:
Starptautiskajās klimata sarunās Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska, kā arī KEM eksperti. Papildus starptautiskajām sarunām, KEM pārstāvji piedalījās arī vairākās paralēlās konferencēs, semināros un diskusijās. Tostarp, K. Melnis tikās ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) birojā ievēlēto Latvijas pārstāvi Dr. Zinta Zommers un IPCC priekšsēdētāju Jim Skea. Daudzpusējā novērtējuma ietvaros Valsts sekretāre L. Kurevska aizstāvēja Latvijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanu 2013.–2020. gadā.
Latvija, tāpat kā citas pasaules valstis ir apņēmusies ierobežot un samazināt siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā saskaņā gan ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Latvija ratificējusi 1995. gadā), gan ar tās Kioto protokola (Latvija ratificējusi 2002. gadā), kā arī Parīzes nolīgumu (Latvija ratificējusi 2017. gadā).
Informāciju sagatavoja:
Klimata un enerģētikas ministrijas
Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktores vietniece
Baiba Jakobsone