Kultūra - sigulda.lv

25. martā Inčukalna pamatskolas pirmsskolas grupiņa Bērnu kultūras konsultatīvās padomes programmas ietvaros iesaistījās pētniecībā. Kopā ar kultūras un vēstures pētnieci Ievu Vītolu no Latvijas Kultūras akadēmijas un Inčukalna tautas nama vadītāju Ingu Freimani bērni iepazina dažādus sadzīves priekšmetus, kādi tie bija senāk un kādi tie ir mūsdienās.

Ieva un Inga pie bērniem ieradās ar diviem koferiem, kuros bija dažādu mantu pāri no mūsdienām un senākiem laikiem. Tā ar dažādiem piemēriem tika mēģināts izprast vārdu “sens” un tā nozīmi. Vislielāko interesi saņēma Ingas bērnības rotaļlieta lācītis un sarkans telefons ar klausuli, kā arī saliekamais metramērs un veco laiku kalkulators jeb skaitīkļi.

Pēc vēsturisko priekšmetu iepazīšanas un aptaustīšanas bērni uz liela papīra ruļļa zīmēja visu, kas ienāca prātā, dzirdot un domājot par vārdu “sens”. Bērnu veidotie zīmējumi būs daļa no kopīgi ieplānotas izstādes, kas uz īsu laiku tiks izveidota Inčukalna kopienas centrā “Vecais pasts”.

24. martā ar dažādiem pasākumiem visā Latvijā, tostarp Siguldas novadā izskanējusi šī gada Lībiešu mantojuma diena. Godinot lībiešus, pār Gaujas tiltu Siguldā izkārti lībiešu karogi, kas Siguldas novada iedzīvotājus un viesus priecēs līdz aprīļa beigām.

Lēdurgas pagastā, kas piederīgs Vidzemes lībiskajai kultūrtelpai, Lībiešu mantojuma dienā agri no rīta notika putnu modināšana. Apmeklētāji, tostarp Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, kopā ar folkloras kopu “Putni” devās pie Mudurgas upītes, lai tekošā ūdenī mazgātu mutes, dziedātu dziesmas, ietu rotaļās un ieklausītos putnu balsīs, kas sāka čivināt jau kādu brīdi pirms saules lēkta, sagaidītu sauli, šūpotos izrotātajās šūpolēs, iesaistītos raibi raibo olu kaujās.

Par tradīciju ir kļuvusi Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšana Igaunijas–Latvijas robežpunktā. Arī šogad šeit satikās Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pašvaldību pārstāvji – Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs L. Kumskis, Külliki Kiiver, Hēdemēstes rajona vadītāja, Māris Beļaunieks – Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks. Ar pateicības un veselības novēlējumiem pasākuma dalībniekus stiprināja UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Spēku, enerģiju, možu garu vēlēja Vidzemes lībiskā kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško

Sestdien, 23. martā, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies Ilzes Hakas zeķu adīšanas meistarklase nocelto valdziņu tehnikā. Meistarklases laikā bibliotēkā būs skatāma 50 adīto zeķu izstāde.

Tiem, kuriem patīk adīt un ir vēlme uzzināt par dažādām zeķu adīšanas tehnikām, dzijām, kā arī iemācīties kaut ko jaunu, piedāvājam apmeklēt meistarklasi zeķu adīšanā “Adīsm zeķes!”, ko vadīs biedrības “Smiltenes pūra lāde” vadītāja Ilze Haka.

Meistarklase norisināsies sadarbībā ar “Ribastyle” adīšanas skolu.

Dalību jāpiesaka, zvanot uz tālruņa numuru 26488507. Dalības maksa – 10 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

5. aprīlī plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta mākslinieka Mareka Gurecka izstāde “Nospiedumi”. Izstāde “Nospiedumi” sniedz dziļāku ieskatu gan mākslinieciskajā procesā, gan cilvēciskajās attiecībās, izmantojot gleznas kā spoguli, kurā redzami dažādi dzīves posmi. Izstāde ir kā ceļojums caur mākslinieka dvēseli, atklājot personīgo ceļu uz estētikas virsotni.

Šahs ir spēle, kas prasa gan stratēģisko domāšanu, gan radošumu, tādēļ to var saistīt ar māksliniecisko procesu. Spēles laikā katrs gājiens var tikt uzskatīts par mākslas darbu, kas maina spēles stāstu un attīsta tās dinamiku. Tāpat kā mākslinieciskajā procesā, šaha spēlē katram gājienam ir sava nozīme un ietekme uz kopējo rezultātu, atklājot spēlētāja un mākslinieka radošo redzējumu. Tādējādi, izmantojot šaha spēles kontekstu, mēs varam izprast mākslas darbu dinamiku un tās spēku kā radošu un stratēģisku izpausmi.

Spēle atklājas arī mūzikā. Klavieres glezniecībā simbolizē mūzikas un vizuālās mākslas savienojumu, radot unikālu un daudzveidīgu pieredzi. Klavieres kļūst par iedvesmas avotu, lai izteiktu mūzikas skaņas, ritmus krāsās un faktūrās. Līnijās rodas dinamiski un izteiksmīgi attēli, veidojot gleznas kopējo harmoniju. Klaviergleznas atklāj manu mūzikas ietekmi uz vizuālo izpratni.

Mareka Gurecka CV ir radikāli atšķirīgs no ierastās Latvijas mākslinieka biogrāfijas. Publiskajā mākslas apritē Mareks Gureckis sevi pieteica, strādājot tandēmā ar mākslinieci Jutu Policju. Tagad Mareks strādā patstāvīgi, atraisot tieši sev raksturīgo, vienlaikus izzinot sevi un radot patiesu glezniecību.

Mareks pieder tam gleznotāju lokam, kura meklējumi ir tīri estētiski, viņa darbi – himna gleznieciskumam (picturesque). Gluži kā 18. gs. estēti devās ainavā meklēt patiesi glezniecisko, tā Mareks caur krāsu un glezniecības tehniku atklāj būtisko.

Lai arī Mareka kā gleznotāja galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsa, kompozīcijas nav tīras abstrakcijas. Darbu galvenie motīvi – klavieres, grieķu amforas, kuras vainago zobrati, šaha figūras un laukumiņi viegli ievietojami pie semiotiskiem smagsvariem. Dzīve, protams, ir kā šaha lauciņš ar bandiniekiem un karaļpāri, virpuļojam stratēģiskās spēlītēs, tomēr ne par to ir Mareka gleznas. Pārsteidzošā filigrānā virtuozitāte, ar kādu tiek uzburta gleznas plakne, atsauc atmiņā reiz izzināto Aristoteļa katarsi, ko mākslinieks piedzīvo radīšanas brīdī. Motīvi tikai piedalās šajā glezniecības spēlē, ar savu ritmu un dekorativitāti atdodot vietu krāsai.

Smalki izstrādātās virsmu faktūras, lazējumi un notecējumi tikai retajam šķitīs mirkļa impulsa radīti, tomēr glancētā nekaunība, kas grieķu vāzes iemet reiva ballītei līdzīgā sajūtā, liecina, par to māksliniecisko un radošo brīvību, pēc kuras tiecas daudzi. Estētiskas spēles ar gleznas virsmu nav nekas neparasts, tomēr tikai retajam izdodas pārkāpt robežu, kas glezniecību šķir no daiļkrāsotāja paraugu kataloga.“ Tā par Mareku Gurecki raksta mākslas zinātniece Ilze Kreituse-Jakuša.

Izstāde “Nospiedumi“ apskatāma Siguldas Jaunās pils salonā līdz 19. maijam un izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Siguldas Jaunā pils pieejama apmeklētājiem katru dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00.

23. martā plkst. 17.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs jauktā kora “Atvars” pavasara koncerts.

Kora mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš ir izveidojis krāšņu latviešu komponistu kormūzikas programmu. Līdzās Valta Pūces ciklam “Pavasara dziesmas”, Selgas Mences trīs tautasdzismu ciklam, koncertā izskanēs arī Valtera Kaminska, Kārļa Rūtentāla, Jāņa Ozola un Jura Kulakova kora mūzika.

Mākslinieciskais vadītājs – Jānis Baltiņš, koncertmeistare – Laura Balabane-Verhuškina.

Biļetes cena – 5 eiro, Siguldas novada ID karšu īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %.

Viens no centrālajiem 8. Šūpoļu festivāla laukumiem būs Siguldas Svētku laukums. Tajā šūpotājus sagaidīs tematiskās šūpoles, kuras šoreiz nesīs “Teikas. Leģendas. Varoņi” tēmu.

Pie šūpolēm, noskenējot QR kodu, ikviens apmeklētājs varēs iepazīties ar katru no varoņu portretiem, kurus radīs mākslu skolas “Baltais flīģelis” jaunie talanti, un noklausīties īsu teikas kodolu, ierunātu skanīgās siguldiešu balsīs.

Daudzsološie mākslinieki kopā ar skolotāju Daci Andersoni jau aizrautīgi strādā pie teiku un leģendu varoņu zīmējumiem. Tēli tiek radīti tieši tādi, kādus tos saredz jaunā paaudze, lasot un iepazīstot gadsimtus pārdzīvojušos teiksmainos stāstus – teikas par Gauju, Satezeles pilskalnu, Raganu katlu un Krimuldas baznīcu, leģendu par Turaidas Rozi, Staburagu un Ziemeļmeitu, latviešu literatūras dižgaru radītus darbus – “Pasaka par vērdiņu”, “Zelta Zirgs” un “Uguns un nakts”.

Tiekamies 8. Šūpoļu festivālā, kas norisināsies Siguldas Svētku laukumā no 30. marta līdz 1. aprīlim!

#LieldienasŠūpojasSiguldā

Aizvadītajā gadā tika izstrādāta Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam, kas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments. Tajā noteikti novada kultūras nozares attīstības mērķi un uzdevumi un izstrādāta stratēģiskā rīcību karte. Iedvesmojoties no Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģijas, tapis Elvīras Blomas dzejolis.

Dzejniece Elvīra Bloma tikšanās reizē kultūras centrā “Siguldas devons” ieinteresējas par iespēju uzrakstīt dzejoli, kas sastāv no vārdiem, kas bieži izmantoti Siguldas novada stratēģiskajā kultūras kartē, tādējādi radot jaunradi “Siguldas kultūras locījumi”.

Atsaucoties Latvijas Universitātes Lībiešu institūta iniciatīvai, Turaidas muzejrezervātā svētdien, 24. martā, atzīmēs Lībiešu mantojuma dienu. Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Gaujas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā.

Viena no muzejrezervāta pētniecības pamattēmām ir saistīta ar lībiešu kultūrvēsturisku mantojumu. Lībiešu mantojumu var iepazīt muzejrezervāta ekspozīcijās, izstādēs, rakstu krājumos, katalogos un ceļvežos, izglītojošās programmās, pasākumos un tematiskās ekskursijās.

Visu nedēļu, no 18. līdz 24. martam, muzejrezervāta teritorijā plīvos zaļi balti zilie lībiešu karogi.

24. martā – Lībiešu mantojuma dienā:

iepazīsti Gaujas jeb Turaidas lībiešu kultūras mantojumu ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un brīvdabas ekspozīcijā “Gaujas lībiešu nezūdošais mantojums”;
dodies aizraujošā pārgājienā pa dabas un vēstures izziņas taku – Lībiešu taku. Izmanto QR kodu un skaties video. Seko putniņam un izpildi lībiešu vēsturi izzinošus uzdevumus un rituālus;
pie skulptūras “Lībiešu putns” noskaties video un pievienojies lībiešu putnu modināšanas rituālam.

Uz tikšanos Turaidā!

Šogad Lībiešu mantojuma diena izsludināta 24. martā. Gatavojoties šai dienai, arī Siguldas novadā visi interesenti tiek aicināti pievienoties lībiešu putnu modināšanas rituālam un ar lībiešu zaļi balti zilajiem karogiem un krāsām iezīmēt novadam būtiskas un it īpaši ar lībiešiem saistītas vietas.

Svētdien, 24. Martā, jau ierasti putnu modināšana notiks Lēdurgā. Tikšanās plkst. 6.00 blakus Lēdurgas Dendroparka info centram, lai tālāk kopā ar folkloras kopu “Putni” dotos pie Mudurgas upītes, ieklausītos putnu balsīs, kas sāk čivināt kādu brīdi pirms saules lēkta, sagaidītu sauli, šūpotos, knaulētos ar raibu raibām olām.

Putnu modināšana ir viena no interesantākajām lībiešu tradīcijām. Tie ticēja, ka putni ziemā neaizlido, bet pārziemo kādā slēpnī.

“Bezdelīgas rudenī uzmeklē niedrainus ezerus, lielā pūlī sēžas uz niedrām, nogrimst ūdenī, kur, pie niedrām turēdamies, pārguļ ziemu. Pavasarī, kad ūdens sāk silt, tās atdzīvojas un izlaižas no ezera”. Šāds ticējums savulaik pierakstīts Umurgas pusē.

Savukārt Siguldā uz Gaujas tilta līdztekus Latvijas valsts karogiem tiks izkarināti arī lībiešu karogi, kuri tiltu rotās līdz aprīļa beigām.

Siguldas novada Lēdurgas pagasts kopā ar Limbažu novadu ietilpst Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā.

Lībieši ir unikāla Latvijas vērtība – tās otra pamattauta, kas savulaik apdzīvojusi teju trešdaļu Latvijas un gadu tūkstošu laikā devusi nozīmīgu artavu latviešu valodas, Latvijas tautas un tās identitātes, Latvijas valsts un tās simbolu izveidē.

Visi Lībiešu mantojuma dienas pasākumi Latvijā vienkopus apskatāmi mājas lapā, kuru veido LU Lībiešu institūts.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško

Svētdien, 24. martā, plkst. 12.00 Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs senās mūzikas ansambļa “Ars Antiqua Riga” koncerts “Pasija”. Koncertprogrammā iekļauta teju visa pieejamā un rekonstruētā 16. gadsimta vokālās daudzbalsības mūzika, kas ir sarakstīta Latvijas teritorijā. Ieeja – bez maksas.

Vēlīnās renesanses daudzbalsība ir unikāls mantojums, kas nes liecību par Livonijas laiku. Kantori-komponisti, kas darbojušies Rīgas Doma katedrāles skolā, ir Paulus Bucenus Philorodus (c. 1548–1586), kurš sarakstījis mesu “Iam non Dicam” (1584), pasiju “Domini Nostri Jesu Christi” (1578), tāpat ir saglabājušās dažas motetes. Koncertprogrammā iekļauta arī kantora-komponista Martinus Crusius (Misnicius, c.1526–1607) motete “Cantate Domino” (1596) ar 149. psalma tekstu, kas vēstures avotos minēta, kā tā laika visvairāk atskaņotā motete. Koncertprogrammu caurvij gregoriskie dziedājumi – īpašākie ir no 15. gadsimta manuskripta Missale Rigense (Rīgas).

Senās mūzikas ansamblis “Ars Antiqua Riga” nerimstoši interesējas par vokālo daudzbalsību un dziedāšanu ansamblī. Visi dalībnieki ārpus ansambļa ikdienā ir Latvijas profesionālo koru mākslinieki. “Ars Antiqua Riga” pamatrepertuāru veido Rietumeiropas vēlīno vidusslaiku un renesanses vokālā daudzbalsība, kā arī laikmetīgā mūzika, kas rakstīta ar atsauci uz seno mūziku. Būtiska ir arī ansambļa misija mūziku vest pie cilvēkiem, muzicējot reģionos. 2022. gadā iznāca ansambļa debijas albums “Uģis Prauliņš. Mesa un interlūdijas L’homme armé”: albums ticis nominēts Latvijas gada ierakstu balvai “Zelta mikrofons 2022”, kā arī prestižajai Vācijas ierakstu balvai “OPUS KLASSIK””. 2024. gada sākumā “Ars Antiqua Riga” ar šo koncertprogrammu devās uz senās mūzikas festivālā “AURORE” Helsinkos. Šobrīd ansamblis strādā pie jaunām programmām, starptautiskām sadarbībām un ierakstu albuma.

Ansambļa vadītājs, diriģents Pēteris Vaickovskis ieguvis maģistra grādu JVLMA kora diriģēšanas specialitātē pie asoc. prof. Sigvarda Kļavas. Mācījies arī trombona (emerit. prof. Boļeslavs Voļaks), ērģeļu (prof. Vita Kalnciema) un klavesīna (asoc. prof. Aina Kalnciema) spēli. Zināšanas senajā mūzikā papildinājis Amsterdamas Mūzikas konservatorijā pie Jos van Veldhoven, kā arī meistarklasēs ar Dirk Snelling, Doulce Mémoire, Paul Hillier, Peter Phillips un citiem senās mūzikas speciālistiem. Vaickovskis ir ansambļa “Ars Antiqua Riga” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājs, vienlaikus šajā korī pildot arī kormeistara pienākumus. Pēdējā gadā sadarbojies ar diriģentiem Andrew Lawrence-King (Tallinas baroka orķestris) un Lionel Meunier (Vox Luminis sastāva).

Piektdien, 5. aprīlī, plkst. 20.00 Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā mūziķis Rihards Saule ielūdz uz koncertprogrammas “Cita Gaisma” pirmatskaņojumu. Spēcīga vokāla, akustiskās ģitāras un vijoles pavadījumā dodamies ceļojumā uz gaismu, kas ir ap mums – gaismu, ko redzam nevis ar acīm, bet jūtam ar sirdi caur mūzikas darbiem, kas aicina pārdomāt cilvēkam svarīgas tēmas – dzīvi un nāvi, cerību, ticību, un mīlestību.

Koncertprogrammā ietverti gan Riharda Saules oriģināldarbi, gan arī tādas zināmas kompozīcijas kā Kvazimodo dziedājums no Zigmāra Liepiņa operas “Parīzes Dievmātes katedrāle”, “Pie Jesu” (E. L. Vēbers), “Too Much Love Will Kill You” (“Queen”) un citi skaņdarbi.

Jaunais mūzikas projekts “Cita Gaisma” apvieno akustiskās ģitāras, vijoles un balss skaņas. Koncertā piedalās divi talantīgi mūziķi – solists, ģitārists, komponists Rihards Saule un vijolnieks, ģitārists Justs Liepiņš. Katrs no šiem māksliniekiem ir pazīstams ar savu unikālo stilu un muzikālo izteiksmi, un tagad viņi ir radījuši ko īpašu un aizraujošu.

Biļetes cena – 15 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja ir bez maksas, ja netiek aizņemta papildu sēdvieta. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī tiešsaistē.

Sestdien, 30. martā, plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā izskanēs koncerts “Pērkons & JK Sēja”. Apmeklētāji varēs baudīt rokgrupas “Pērkons” visu laiku labākās dziesmas dažādos Saulkrastu novada jauktā kora “Sēja” aranžējumos.

Koncertā līdzās jauktajam korim “Sēja”, kas pērn novembrī ar koncertprogrammu “Pērkona dziesmas” svinēja 20 gadu jubileju, uzstāsies arī rokgrupa “Pērkons” un pianists Austris Kalniņš kora mākslinieciskā vadītāja Ārija Ādamsona vadībā.

Biļetes cena – 12 eiro,ar Siguldas ID karti biļetes iepriekšpārdošanā – 10 eiro. Kontaktinformācija par biļešu iegādi – 29166140.