Telpas kļūst lielākas, aparatūra mazāka, piektdien, 23.februārī Rīgas rajona slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas atklāšanā, ar ko noslēdzās piecus mēnešus ilgušie rekonstrukcijas darbi, atzina mediķi. Jaunās telpas atklātas, bet remontdarbi slimnīcā nebeigsies ar pašvaldības un valsts atbalstu plānots veikt arī citus uzlabojumus.
Jaunajā palātā ir četras moderni aprīkotas gultasvietas, kā arī atmodināšanas gulta, kurā pacientu ieved pēc operācijas līdz ārstu uzraudzībā stabilizējas visi rādītāji. Ar intensīvās terapijas palātā esošajām gultasvietām rajona slimnīcai pietiekot, vērtē slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe. Reanimācijas gultās cilvēki neārstējas kā citās nodaļās. Te viņi nonāk tikai dzīvībai bīstamos apstākļos, norāda Siļķe.
Ilgi gaidītais valsts atbalsts
Galveno finansiālo atbalstu iecerētajiem uzlabojumiem sniedz Rīgas rajona padome, kas ir slimnīcas īpašnieks. Pēdējo gadu laikā parādās valsts atbalsts. Šogad tas būs 100 tūkstoši latu, stāsta slimnīcas galvenais ārsts. Valsts piešķirtais finansējums Rīgas rajona slimnīcai šogad ir divreiz lielāks kā intensīvās terapijas nodaļas rekonstrukcijas izmaksas. Tie nav simts tūkstoši pa labi, pa kreisi, bet gan konkrētiem mērķiem, lai slimnīca var attīstīties tālāk, norādīja veselības ministrs Vinets Veldre. Neraugoties uz to, ka slimnīcas nepieder valstij, ministrija iedala līdzekļus un kontrolē to izlietojumu.
Rīgas rajona padomes slimnīcai piešķirtā summa šogad ir uz pusi lielāka kā pērn 375 tūkstoši ( 2006. gadā 171 tūkstotis), Rīgas Apriņķa Avīzei pastāstīja rajona padomes Finansu un ekonomikas pārvaldes priekšnieks Uldis Ermansons.
Valsts finansējums rajona slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas rekonstrukcijai bijuši 48 512 lati. Seši tūkstoši novirzīti inventāra iegādei, pārējā summa ieguldīta celtniecības darbos. Rīgas rajona padome intensīvās terapijas palātas medicīnisko iekārtu iebūvei iztērējusi 16 tūkstošus. Lai intensīvās terapijas nodaļas rekonstrukcijas projekta realizācija vispār būtu iespējama, nepieciešamajos priekšdarbos inženiertīklu rekonstrukcijā - rajona padome ieguldījusi papildus 25 tūkstošus. Par tiem izbūvēta arī specifiska ventilācijas sistēma kāda ir arī rajona slimnīcas operāciju blokā, uzņemšanas nodaļā, dzemdību un rentgena nodaļā. Tās ir nodaļas, kur nepieciešama nepārtraukta gaisa dzīšana caur antimikrobu filtriem un svaigā gaisa pieplūde, Siļķe. Viņš atzīst, ka slimnīcā nepieciešams veikt vēl ļoti daudz uzlabojumus. Nākotnē plānots ķirurģijas nodaļas remonts, terapijas nodaļā pašlaik notiek atsevišķu palātu pārbūve. Šogad tiks veikta sanitāro mezglu rekonstrukcija, mainīti divi pasažieru lifti. Iecerēts izbūvēt divas nelielas neiroloģiskās palātas. Vecās intensīvās terapijas nodaļas vietā šogad izveidos četras labiekārtotas ķirurģiskās palātas, nākotnes plānos dalās galvenais ārsts.
Slimnīcas remontē, bet personāls trūkst
Intensīvās terapijas nodaļas pārbūve ilgusi piecus mēnešus. Rekonstrukciju veica a/s ďSiguldas būvmeistars speciālisti, ar kuriem slimnīcai jau iepriekš bijusi veiksmīga sadarbība pērn izbūvējot dzemdību nodaļu. Kā piemērs rajona slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas iekārtošanai izvēlēta Latvijas Onkoloģijas centra intensīvās terapijas nodaļa, kas dažādu speciālistu vidū atzīta par labāko nodaļu Baltijas valstīs.
Mēs ņēmām vērā šo speciālistu viedokli. Rajona slimnīcas intensīvās terapijas nodaļa ir izdevusies līdzīga Onkoloģijas centrā esošajai. Salīdzinās tās ir grūti, jo šo nodaļu apjomi un funkcijas atšķiras. Onkoloģijas centrs apkalpo deviņstāvu korpusu ar lielu skaitu ķirurģiska profila gultām, lielākā daļa pacientu tur atgūstas pēc smagām operācijām. Mums ir cita specifika te nāk pacienti ar traumām, dažādām akūtām saslimšanām, saindēšanos, atšķirības skaidro galvenais ārsts.
Jautāts par valdības prioritātēm veselības aprūpes uzlabošanā un veselības politikas pamatnostādnēm, ministrs Veldre atzīst, ka galvenais uzstādījums ir medpersonāla attieksme pret pacientu, kā arī valsts attieksme pret personālu. Diezgan stingri pieturēšos pie algu paaugstināšanas. Tas ir būtiskākais kā valsts izrāda savu attieksmi, bet es prasīšu arī attieksmi pretim.
Veldre atzīst, ka veselības politikā ir kāda īstermiņā neatrisināma problēma personāla trūkums. Medmāsu trūkumu var atrisināt piecos gados, bet ārstiem jāmācas desmit līdz 12 gadus. Viens no risinājumiem būtu atgūt nozarē tos, kam jau ir nepieciešamais diploms, bet nevar prognozēt, vai tiem būs ķēriens.
Rīgas Apriņķa avīze
Kristīne Melne
www.aprinkis.lv