Tuvojas gadskārtējās Maijas dienas svinības Turaidas muzejrezervātā. Šogad pasākums noritēs Siguldas 800 gades jubilejas zīmē.
Siguldas vēsturē nav daudz cilvēku atmiņās un sirdīs līdz mūsdienām saglabātu personību. Leģenda par Turaidas Rozi ir spilgta Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpausme un vienlaikus arī Siguldas novada atpazīstamības zīme. Šogad, atzīmējot Siguldas astoņsimtgadi, Maijas dienai tiek veltīta īpaša uzmanība.
10. maijā pulksten 18.00 Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā mājā tiks atklāta gleznu izstāde no Turaidas muzejrezervāta krājuma Gauja Siguldas krastos un Siguldas novada bērnu darbu izstāde Mana Turaidas Roze.
Pasākums turpināsies Turaidas Baznīckalnā, kur dejos tautas deju ansamblis Gundega, mīlas dziesmas izpildīs Norvēģijas pilsētas Skesmokorsetes vīru koris un Krimuldas pagasta vīru koris Vecie draugi, tiks stādītas rozes un aizdegtas svecītes, lai atgādinātu par tādām vērtībām kā mīlestība un uzticība.
Plkst. 19.00. Turaidas pils pagalmā Siguldas tautas teātra aktieri režisores Ingūnas Milleres vadībā izspēlēs uzvedumu par Turaidas Rozi. Iestudējuma pamatā ir sižets no Raiņa lugas Mīla stiprāka par nāvi.
10. maijā Turaidas muzejrezervātā īpaši tiek gaidītas Maijas un ģimenes, kas savā kāzu dienā apmeklējušas Turaidas Rozes piemiņas vietu!
Mutvārdu tradīcija stāsta par dramatiskajiem notikumiem Turaidā un Gaujas senlejā, kas risinājās pirms 406 gadiem.
Leģenda par Turaidas Rozi
1601. gada pavasarī zviedru karapulki ieņēma Turaidas pili. Pēc kaujas pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atrada dažus mēnešus vecu meitenīti. Greifs aiznesa meitenīti mājās un apņēmās viņu izaudzināt. Tas notika maija mēne√ā¬¨sī, un meitenīti nosauca par Maiju.
Gāja gadi, Maija izauga par daiļu jaunavu. Viņas skaistuma dēļ ļaudis Maiju dēvēja par Turaidas Rozi. Gaujas pretējā krastā - Siguldas pilī dzīvoja vi√ā¬¨ņas līgavainis - dārznieks Viktors Heils. Vakaros vi√ā¬¨ņi satikās pie Gūtmaņa alas.
Tajā laikā pilī dienēja divi poļu armijas dezertieri - Jakubovskis un Skudrītis. Jakubovskis iemīlēja Maiju, taču meitene bildinājumu noraidīja. Tas Jakubovski saniknoja un viņš nolēma meiteni iegūt ar varu.
Jakubovskis uzrakstīja zīmīti (it kā no Viktora) un aizvilināja Maiju uz ierasto tikšanās vietu Gūtmaņa alā. Maija atnāca un saprata, ka ir piekrāpta. Meitenei ap kaklu bija sarkans zīda lakatiņš un viņa teica Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spēks tā nēsātājs tiek pasargāts no zobena cirtieniem un aicināja to pārbaudīt. Tas bija laiks, kad cilvēki ticēja burvestībām. Jakubovskis sākumā vilcinājās, bet tad cirta no visa spēka, un meitene saļima pie viņa kājām. Maija nolēma labāk mirt nekā tikt pazemota. Pēc notikušā Jakubovskis nobijās, ieskrēja mežā un pakārās.
Pievakarē Heils atrada Maiju alā nogalinātu un izmisis steidzās uz Turaidu pēc palīdzības. Pie alas tika at√ā¬¨rasts dārznieka cirvīti. Tiesnesis nolēma, ka slepkava ir Viktors Heils. Tiesa notika Turaidas pilī un Viktoru gribēja notiesāt kā slepkavu. Notikumu gaitu mainīja Skudrītis, kurš ieradās tiesā un izstāstīja patiesību. Viktors tika attaisnots, bet Maiju apglabāja Turaidas Baznīckalnā.
Turaidas muzejrezervātā, Baznīckalnā, atrodas Turaidas Rozes piemiņas vieta. 1922.gadā ar rakstnieka Jāņa Poruka kundzes Ernestīnes gādību Baznīckalnā pie liepas tika piestiprināta piemiņas plāksne ar uzrakstu ďŠe dus Turaidas Roze. Sižets par Turaidas Rozi ir rosinājis dažādu darbu rašanos literatūrā, mākslā un dramaturģijā. Šogad aprit 80 gadi kopš Raiņa lugas ďMīla stiprāka par nāvi pirmiestudējuma. Pēc lugas pirmizrādes Dailes teātrī 1927. gadā Turaidas Rozes piemiņas vietā viesojās Rainis, izrādes režisors Eduards Smiļģis un aktieri Teodors Lācis un Emīlija Viesture. Turaidas Roze ir mīlestības un uzticības simbols, kurai ziedus savā kāzu dienā noliek jaunlaulātie.
Satiksimies Maijas dienā Turaidā, godinot uzticību un mīlestību!
Sagatavoja:
Ieva Vītola,
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba nodaļas galvenā speciāliste
(kontakttālrunis 6 7971402)